Pavasara gadskārtas un tām veltītās tautas dejas

Pavasara gadskārtas

Kad saule ir tik augstu pakāpusies un dienas garums ir tik liels, ka sāk pārspēt nakti, tad svin Lielo dienu. Tie ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituāla darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību un veicināt tās svētību.

Tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” Lielajai dienai veltīta deja “Čimaru, čamaru”.

Dejas veidotāja un virsvadītāja Dagmāra Bārbale stāsta:

Tā ir deja – dzīvesprieka pilns apliecinājums: pavasaris klāt! Kokiem plaukst lapas, saules stari arvien biežāk izlien cauri biezajām mākoņu segām, lopi tiek laisti ārā no kūtīm, gaiss pilns pavasara smaržu un cilvēkos nevaldāms prieks novilkt biezos ziemas apģērbus, basām kājām izskrieties pa lauku, ko atlaidis ziemas spelgonis un plikām rokām sajust zemi, kas nupat jau gaidīt gaida pavasara darbu sākšanos.”

Ģertrūdes diena

Ģertrūdes dienā no ziemas miega sāk mosties dzīvā radība, tādēļ to mēdz dēvēt arī par kustoņu (kukaiņu) dienu. Pamostas arī bites ārpus stropa. Tāpēc šajā dienā svešus nelaida ne tuvumā bišu stropiem, lai viņi neaiznestu bišu svētību. Bet bites, kas tika ievestas Ģertrūdes dienā, bija čaklas ziedos gājējas un medus vācējas.

Kas dārzā, kas dārzā ?
Bitīt’ rožu dārziņā.

Deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” veltīta deja “Kas dārzā?”.

Dejas virsvadītāja Indra Ozoliņa stāsta:

Dejā atspoguļota vispopulārākā latviešu rotaļa, kas attēlo dziesmā dziedamās darbības norisi – lodāšanu, partnera meklēšanu,  apkampšanos. Šī deja ir pats pamats, kurā paši mazākie dejotāji caur rotaļas elementiem apgūst deju pasaules iemaņas – dejošanu kopa ar partneri, strauju kustības maiņu, soļu dažādību, roku stāvokļu maiņas, atraktivitāti, solistu lomu dejās, dziedāšanu līdzi mūzikas pavadījumam.

Sirsnīgs paldies horeogrāfiskās apdares autorei Artai Melnalksnei par burvīgo deju!”

Benedikta diena

Dzīvnieki, kas nav pamodušies Ģertrūdes dienā, mostas Benedikta dienā. Šajā dienā ir jāpamostas pirms saules lēkta, lai turpmākajā gadā būtu labs miegs.
Benedikta dienai tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” veltīta deja “Balodītis”.

Dejas veidotājs Ilmārs Dreļs:

“Caur rotaļu un dzīvesprieku mūsu senči ir mācījuši dzīves gudrību. Tā arī dejā “Balodītis” caur rotaļu tiek mācīts darba tikums.”

Izidora diena

Tautas deju Lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” deja “Mēles mežģi” veltīta Izidora dienai.

Dejas virsvadītāja Zanda Mūrniece stāsta:

“Artas Melnalksnes dejas daiļrade raksturīga ar dziļām saknēm latviešu horeogrāfiskajā un muzikālajā folklorā, kā arī – asprātību, gaumīgu ķecerību, azartu, pāru saspēli un bagātiem dejas zīmējumiem. Savā kā jaunas horeogrāfes ap 1995. gadu radītajā dejā “Mēles mežģi” apvienojas kustības prieks ar skaitāmajiem mēles mežģiem, kuros visi vārdi sākas ar vienu burtu!”

Tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” gadskārtu ritējuma stāstā deja “Mēles mežģi” vēstī par Izidora dienu (4.aprīlis), kura nosaukta par godu arāju patronam Svētajam Izidoram. Ir zināms, ka Latgalē šajā dienā nestrādāja zemes darbus, tādēļ šo dienu varēja veltīt laika vērošanai, priecīgām sarunām un asprātībām.

Ticējums vēsta, ka sarkans saullēkts šajā dienā sola labu gadu! Ja sniegs skudru pūžņa ziemeļu pusē šajā dienā jau nokusis – būs silta vasara!

Pūpolsvētdiena

Pēdējā svētdiena pirms Lieldienām ir Pūpolsvētdiena. Latvijā pirmie pavasara vēstneši ir pūpoli, tāpēc pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu.

Ticējumi vēsta, ka pūpolsvētdienas rītā tam, kurš mājā pirmais pieceļoties, vajagot no rīta paņemt pūpolu slotiņu un pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus: “Apaļš kā pūpols! Slimība ārā, veselība iekšā!” Tad  “nopūpoļotie” esot visu gadu esot veseli un laimīgi.

Tautas deju lielkoncertā “Saule bija zelta rotu” šai gadskārtai veltīta deja “Vējelis”, tās horeogrāfs un virsvadītājs Agris Daniļevičs stāsta:

“Mans veltījums Svētkiem ir vējainais Vējelis. Pie “Vējeļa” ir “vainīga” mana mīļā meitiņa Emīlija. Tieši viņa bija idejas autore, jo man atlika tikai ieraudzīt kā jādarbojas ar vilciņu, un galvenais, cik ļoti tas patīk. Dejot ir laime!”

Ūsiņa diena

Ūsiņš – viena no visvairāk interpretētajiem latviešu dievībām – dēvēts par gaismas un pavasara, kārtības uzturētāju, zirgu dievu. Ūsiņa izdarības ir skaļas un jautras.

Ūsiņa dienai tautas deju lielkocertā “Saule vija zelta rotu” veltīta deja “Klik-klak”.

Tās autors un virsvadītājs Agris Daniļevičs:

“Mans dēls Rūdis ir ritma meistars, skatoties uz viņa darbībām, nolēmu izaicināt jauniešus uz ritma pārbaudi. Kā tas veiksies, mēs redzēsim dejā ar nosaukumu “Klik-klak!””

Lapu diena

Lapu dienā svarīgākais ir ļaut visai dzīvajai dabai savā nodabā tiekties uz augšu, pretī saulei. Lapu dienā nedrīkst ne lauzt, ne cirst kokus, jo koks stipri sulo un nokalst. Vakarā meitas gāja uz avotu muti mazgāt, lai kļūtu skaistas un puišiem tīkamas.

Tautas deju lielkoncertā “Saule vija zelta rotu” Lapu dienai veltīta deja “Garā miza”.

Tās veidotāja Taiga Ludborža par deju saka:

“Jaunība virzās pa pozitīvās enerģijas stariņu augšup. Tad, kad tā būs redzējusi debesis, to vairs nenovilks atpakaļ pie zemes. Tā vēlēsies doties vēl augstāk un augsāk – līdz pat saulei.”