Par svētkiem

Par svētkiem

Rīga 2021.gada vasarā dimdēs un skanēs – notiks XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki pulcēs tūkstošiem dziedātāju, dejotāju un dalībnieku no citiem mākslinieciskajiem kolektīviem Latvijā un diasporā.

 

 

Lasīt vairāk
Par svētkiem

Svētku vērtības

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vērtības

RADOŠUMS

 SADARBĪBA

ATBILDĪBA

Lasīt vairāk
Svētku vērtības

Vizuālā identitāte

Svētku logo attēlo/simbolizē saules rotu, kas caur krāsu un gaismu rakstiem izrotājas ar/caur rotaļu, dejas motīvu, vainagu pinumu, etnogrāfiskiem rakstiem, bizēm, lentēm un citiem Svētku elementiem un notikumiem, veidojot krāšņu un krāsainu Svētku kaleidoskopu.

LASĪT VAIRĀK

Svētku vēsture

I Padomju Latvijas Skolu dziesmu un deju svētki

I Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1960.gada 23.jūnijs

Tā kā padomju varai neinteresēja latviešu tautas koru mākslas unikalitāte, I Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (turpmāk – Svētki) pamatrepertuārā lielākoties bija dziesmas krievu valodā, bet dziesmu latviešu valodā un latviešu komponistu oriģināldziesmu bija daudz mazāk.

Svētku repertuārā tika iekļautas 23 dziesmas, no kurām 13 bija latviešu komponistu darbi, un 15 dejas. Svētku noslēgumā tika izpildīta Jāņa Ozoliņa dziesma “Skolas gadi”.

Kad Svētki bija aizritējuši, eksperti atzīmēja koru atšķirīgo sagatavotības līmeni, bet uzteica galveno – jauniešos bija atraisīts prieks un vēlme muzicēt. Tiek secināts, ka svētki jārīko arī turpmāk, tomēr dziedāšanas skolotājiem nopietni jāstrādā pie savu profesionālo zināšanu paplašināšanas.

Svētku galvenie virsdiriģenti bija Jānis Ozoliņš un Leonīds Vīgners, bet deju virsvadītājs – Harijs Sūna.

“Vakar kultūras un atpūtas parka Lielajā estrādē notika Svētku Nobeiguma koncerts. Likās, ka skanēja ne tikai Mežaparka priedes vien, kad skolēnu apvienotie kori dziedāja S. Tuļikova “Dzimtene – mana mīļotā”.
(“Rīgas Balss”, 1960.gada 27.jūnijā)

II Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

II Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1967.gads

II Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk – Svētki) repertuārā kopā tika iekļautas 19 dejas, 21 dziesma, 4 pūtēju orķestru skaņdarbi, masu vingrojumi un skolu uzvedumi.

Deju kolektīvi izpildīja latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, moldāvu un čehu dejas. Koncerta sākumā ar
“Garo danci” izdejoja milzīgu skaitli 50 (par godu Lielā Oktobra gadadienai), bet deju daļas nobeigumā tūkstošiem bērnu izkārtojās pionieru nozīmītes kontūrās un izpildīja
“Ugunskura deju”.

Svētkus noslēdza profesionāli tehnisko skolu fizkultūriešu masu vingrojumi. Mežaparka Lielā estrāde, kuru rotāja vārdi “Dziesmai šodien liela diena”, pulcēja divreiz vairāk dalībnieku nekā pirmajos svētkos.

“Šie svētki ir plašākais Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 50 gadu jubilejai veltītais mākslinieciskās pašdarbības festivāla pasākums mūsu republikā,” Andrejs Elvihs, LPSR izglītības ministrs.
(Portāls la.lv, 2015.gada 30.jūnijā)

III Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

III Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1972.gads

Svētku repertuārā tika ietvertas daudzas padomju varas slavināšanas dziesmas, tomēr parādījās arī latviešu klasiskās mūzikas pērles, piemēram, Jāzepa Vītola “Uz skolu”.

Kopējais dalībnieku skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, bija samazinājies līdz 17 000. Pirmo reizi piedalījās skolu sarīkojumu deju kolektīvi. Svētku koncertu ievadīja īpaši šiem svētkiem iestudētā deju svīta “Skolas zvans (ABC)”, kuras iecerei īpaši tika šūdināti jauni tērpi.

Lielu atsaucību guva lietišķās un tēlotājmākslas izstāde Rīgas 50. vidusskolā (tagadējā Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija).

Pēc šiem dziesmu un deju svētkiem tika secināts, ka turpmāk lielāka vērība jāpievērš spilgtu, izteiksmīgu skaņdarbu radīšanai.

Dzidra Rubene, Madonas 1. vidusskolas deju kolektīva vadītāja: “Vēlamies, lai šovasar padomju valsts 50. gadadienai veltītie svētki Rīgā būtu ļoti skaisti.”
(Portāls la.lv, 2015.gada 30.jūnijā)

IV Padomju Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

IV Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1979.gads

Goda vietā bija dziesmas par Dzimteni un tautu draudzību. Kā viena no visbūtiskākajām repertuāra iezīmēm bija latviešu komponistu dziesmu īpatsvara palielināšanās. Repertuārā jau tika iekļautas 15 latviešu komponistu oriģināldziesmas un vairākas tautas dziesmu apdares. Piecu autoru – Alfrēda Kalniņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Pētera Plakida un Ēvalda Siliņa – kompozīcijas skolēnu dziesmu svētkos skanēja pirmo reizi.

“Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā” – ar šiem vārdiem sākās dziedātāju priekšnesumi Lielajā estrādē Mežaparkā. Koncertam izskanot, dalībnieki negribēja šķirties – cita pēc citas sāka šķilties tautasdziesmas “Pūt, vējiņi!”, “Strauja upe”, “Bēdu manu lielu bēdu”, tā aizsākot koru sadziedāšanās tradīciju arī Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

“Tradicionālajā dziesmu karā cīņa bija sīva un rādīja, ka koru mākslinieciskais līmenis kopš iepriekšējiem svētkiem krietni cēlies.”
(“Rīgas Balss” 1979.gada 30. jūnijā)

V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

V Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1984.gads

Dalībniekiem šie ir lielas izturības un kopības svētki  –  stiprs lietus lija visas mēģinājumu un svētku dienas, tikai noslēguma dienā atspīdēja saule. Teiciens “Līst kā pa Jāņiem” tiek pārskandēts: “Līst kā pa dziesmu svētkiem”. Par spīti lietum un spēcīgajam vējam 19 000 tūkstošu dalībnieku dziedāšana, dejošana un muzicēšana izvērtās par īstu “prieka rūdīšanu”.

“Svētku virsvadītājs Jānis Erenštreits: “Dziedāt ir viegli. Tā jau ir misija.”
(“Padomju Jaunatne”, 1984.gada 30.jūnijs)

VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

VI Padomju Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1989.gads

Pirmie svētki, kuri brīvi no “veltījumiem” padomju varai un karogotiem gājieniem. “Daugavas” stadionā deju koncertu ievada laukuma centrā nostājies mazs puisītis, stabulējot melodiju “Dar’ man, tēv(i)s, pastaliņas”.

Tika uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs, Leonīds Vīgners diriģējis kori, kas izpildīja ilgus gadus aizliegto Latvijas himnu – Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju”. Kora koncerta noslēguma daļā izskanēja Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, Imanta Kalniņa “Ceļš uz mājām”, dziedājumi no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”.

Pavisam skatītāju vērtējumam tika nodotas 26 dziesmas, no kurām četras cittautu – igauņu, lietuviešu, krievu un baltkrievu.

VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
1995.gads

Šie bija pirmie skolu jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā. Svētku simboli – gailis, Sprīdītis un Lutausis.

Svētki ieguva nosaukumu, ar kādu tos pazīstam arī šodien – Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Aizsākās jauna tradīcija  –  sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās.

Programma tika ievērojami paplašināta  –  piedalījās lauku kapelas, koklētāju ansambļi, folkloras kopas, kas koncertēja Vērmanes dārzā, Esplanādē un pie Kongresu nama.

Pirmo reizi deju lieluzvedums tika veidots ar vienotu sižeta līniju  –  “Sprīdīša septiņas dieniņas baltas”.

Draudzības koncertā, kā arī koncertos Rīgas laukumos un parkos muzicēja ārzemju bērnu vieskolektīvi no Dānijas, Vācijas, Zviedrijas, Ungārijas, ASV, Japānas, Francijas, Polijas, Ukrainas un Lietuvas.

“Slinkum, slinkum, laid mani vaļā! Mākslinieks Valdis Celms pie Dailes teātra visus gaidīja ar lielu slinkuma maisu, lai tur saliktu Latvijas bērnu negribēšanu. Visnaskākie slinkuma mānītāji bija folkloras ansambļu dalībnieki.”
(“NRA”, 1995. gada 1. jūlijā)

VII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT

VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

VIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2000.gads

Svētku notikumus caurstrāvo gadsimtu mijas laiks, kas neapšaubāmi liek domāt par to, ka gadsimts būs tik interesants un gaišs, cik interesanti un gaiši būs mūsu sapņi. Svētku simboli bija sapņi, kamoliņi, ko iemet nākotnē, un astoņi kustoņi. Šiem svētkiem tika izveidots logo un vienota vizuālā koncepcija.

Jaunas norises svētkos:

  • Vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā;
  • Dailes teātrī deju koncertuzvedums “Burvju ota” – Rīgas bērnu Tautas deju ansambļi;
  • Plaša vizuālās mākslas izstāde Kongresu namā un atraktīvas jauno mākslinieku akcijas Kronvalda parkā;
  • Akcijas “Svētki atnāk ciemos” – Svētku dalībnieku koncerti pansionātos, slimnīcās, rehabilitācijas centros, Rīgas parkos un laukumos;
  • Svētku ietvaros notiek Baltijas jūras valstu jaunatnes festivāls, kurā piedalās 600 ārvalstu jauniešu, viņi kļūst par svētku norišu vērotājiem;
  • Mūsdienu modes deju koncerts un mazo mūzikas kolektīvu koncerts Kongresu namā;
  • Piemiņas pasākumi Meža kapos un Dziesmu svētku parkā;
  • Festivāls bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām “Mūsu dziesma”.

Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē sastāvēja no četrām daļām. Pirmajā daļā skanēja latviešu klasiķu oriģināldziesmas un mūsdienu komponistu dziesmas. Otrajā daļā – latviešu tautas dziesmu cikla pirmatskaņojums “Dod, Dieviņi, kalnā kāpti” (Imanta Mežaraupa sakārtojums un aranžējums). Trešajā daļā skanēja pasaules tautasdziesmu cikls “Apkārt pasaulei” Arvīda Platpera aranžējumā, savukārt ceturtajā – komponista Zigmara Liepiņa speciāli svētkiem sarakstītais dziesmu cikls “Teika” ar Māras Zālītes vārdiem, kurā komponistam piebiedrojās tautā pazīstami populārās mūzikas solisti – Ance Krauze, Ainārs Mielavs, Arnis Mednis un Gunārs Kalniņš.

Svētku goda priekšsēdētāja, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “Būtiskākais ir pašu jauniešu prieks par iespēju piedalīties, sevi pierādīt un kopā būt.” (Portāls la.lv, 2015.gada 30.jūnijā)

VIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGSSPIED ŠEIT

SKATĪJUMS, VIEDOKLIS, VĒRTĒJUMS PAR VIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKIEMSPIED ŠEIT

 

IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2005.gads

2005.gada Svētku pamatā ir Mezgla filozofija – mēs esam jauni un svinam tās saites, saknītes, saiknītes, pavedienus, kas mūs vieno ar vērtīgām tradīcijām, jauniem draugiem un lielo pasauli. Ikviens var atrast savu pavedienu – atrast svētkos savu vietu.

Svētku logo ar Latvijas reģionu krāsu triepieniem veidots romiešu devītnieks. Kas aicina Svētkos sanākt kopā savās izpausmēs un vecumā dažādos jauniešus no visas Latvijas – Vidzemes, Zemgales, Kurzemes Latgales.

Logo autore Ingrīda Pičukāne: “Logo veidojot, būtiska bija apziņa, ka šīs paaudzes jauniešiem ir svarīgas košas un tīras krāsas. Tajās izteikta viņu vitalitāte un personība, kas it kā neatkarīgi no pārējās sabiedrības pauž vēlmi būt kopā. Tā ir otas triepienā izteikta brīvība.”

Jaunas norises svētkos:

  • Garīgās mūzikas koncerts Doma dārzā;
  • Bērnu simfoniskā orķestra koncerts;
  • Pūtēju orķestru defilē programma pie Brīvības pieminekļa;
  • Amatu diena un Mākslu (mūzikas, teātra un vizuālās mākslas) diena Doma laukumā;
  • Folkloras kopu svētki Dainu kalnā.

Pasaules pirmatskaņojumu Svētku atklāšanas koncertā piedzīvo šodien tik populārā “Mana dziesma” (Renārs Kaupers, Inga Cipe).

IX LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – SPIED ŠEIT

X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2010.gads

Pirmo reizi Svētku vēsturē Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011.gadam. Šāds lēmums, atsaucoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) un Valsts izglītības satura centra ierosinājumam, tika pieņemts UNESCO Ģenerālās konferences 35. sesijas ietvaros, tādējādi piekrītot, ka šie svētki tiek asociēti ar UNESCO vārdu un līdz ar to gūst plašu starptautisku uzmanību, kā arī novērtējot šīs tradīcijas lomu Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un pārmantošanā. Svarīgs aspekts UNESCO novērtējuma saņemšanai nenoliedzami ir Latvijas valsts politika un iesaiste šīs tradīcijas turpināšanā.

Pirmajā Svētku dienā notika atklāšanas pasākums, kurā tika nominēti Svētku virsvadītāji, virsdiriģenti, goda virsvadītāji un goda viesi. Viņi ieradās ar īpaši greznotu svētku tramvaju un, spēlējot orķestrim, devās skatīties labāko Latvijas skolēnu tautas deju kolektīvu koncertu.

Tajā pašā dienā bija ģenerālsponsora “O! Karte” atbalstītā Dziesmu diena, kuras laikā Rīgas ielās vairāki desmiti muzikālu aktīvistu, uzsākot dziesmas uz ielas, sabiedriskajā transportā, veikalā vai citur, ar savu piemēru aicināja apkārtējos iesaistīties kopīgā dziesmā.

X LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGS – ŠEIT

X LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU IZVĒRTĒJUMS – ŠEIT

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
2015.gads

Šo Svētku programmu veidoja koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mazo mūzikas kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvu sniegums, kā arī priecēja radošās darbnīcas, teātru izrādes u.c. aktivitātes.

Šajos Svētkos pirmo reizi piedalījās diasporas pārstāvji no vairākām pasaules valstīm. Visvairāk skatītājus un dalībniekus pulcēja deju lielkoncerts, pūtēju orķestru lielkoncerts, Svētku gājiens un noslēguma koncerts.

SVĒTKOS PIEDALĪJĀS:
16 939 dejotāju un 12 704 dziedātāji

Deju koncertprogrammā tika izdejotas 28 dejas, piedalījās 16 939 bērni un jaunieši, kuriem horeogrāfiskajās ainās pievienojās vēl 1400 dejotāju. Šajos Svētkos koncertā Daugavas stadionā atkal piedalījās pirmsskolas vecuma dejotāji.

Pirmo reizi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsturē dalībnieki paši varēja kļūt par Svētku reportieriem. Sadarbībā ar Svētku atbalstītājiem tika rīkota atlase –  pieci jaunieši ieguva iespēju tikt pie vērtīgiem darba rīkiem, kā arī piedalīties apmācībās un realizēt savas radošās idejas, veidojot reportāžas gan no gatavošanās procesa, gan no pašiem Svētkiem.

XI LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU KATALOGSSPIED ŠEIT

XI LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU PĒC SVĒTKU KATALOGS –  SPIED ŠEIT

 

KOMANDA

Svētku izpilddirektore

AGRA BĒRZIŅA
IX, X, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore
Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore

Tikai reizi piecos gados dzimst unikāla pieredze – vienas nedēļas laikā rodas īpaša spēja līdzdarboties, spēja līdzradīt un spēja līdzi just. Mainās laikmets, tehnoloģijas, prasības un iespējas, bet nemainīgs paliek pats būtiskākais – tradīcijas kodols – bērnu un jauniešu vēlme muzicēt un daudzveidīgi mākslinieciski izpausties. Ar skanīgām balsīm, raitiem deju soļiem tie godina Dziesmu un deju svētku tradīciju arī mūsdienās.

Nāksim visi kopā, gavilēsim priekā un rotāsim Latviju skanīgā dziesmā un ritmiskā dejā! 

VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja

ASTRA AUKŠMUKSTA
Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja
Līdzdarbojusies IX, X, XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē

Lai patiess prieks un gandarījums par sevi un citiem lielajā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saimē, piedzīvojot kopīgus svētkus, līdzdalību un piederību, iegūstot jaunu pieredzi un iemantojot draugus un domubiedrus! Tradīcija ir tik stipra un dzīvotspējīga, cik stipri un ieinteresēti, prasmīgi un radoši, darbīgi un atbildīgi esam paši.

Lai mums visiem kopā izdodas radīt Svētku gaviles!

Koru projektu vadītāja

RITA PLATPERE
VIII, XI, X, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru projektu vadītāja
Koru koncerta “Dziesmu bērns” un koru koncerta “Dziesmu koks” projektu vadītāja

Cilvēks ir kā dziesma, kas sākas un beidzas, taču katrs cilvēks skan citādāk un īpašāk. Dziesmusvētki ir tā īpašā diena, kad dziesma un cilvēks satiekas un kļūst par vienu veselu, kad dziesma pārņem un vieno mūs pašus, mūsu zemi un tautu.

Nāc gavilēt! Nāc dziedāt! Lai skan kā tautas dziesmā - pār kalniem un pār lejām!

Tautas deju projekta vadītāja

ZANDA MŪRNIECE
IX, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncertu virsvadītāja
IX, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju projekta vadītāja
Tautas deju lieluzveduma “Saule vija zelta rotu” projekta vadītāja


Tu zini, ka īsta vasara nebūtu bez vainaga un Jāņuzālēm, ka rudens nav iedomājams bez peļķēm, kurās var spoguļoties un kurām var lekt pāri vai vidū!
Tu zini, ka ziemā var ēst visskaistākās sniegpārsliņas vai dejot līdzi tām. Un arī to, ka pavasaris skan visskaistāk  pumpuros, putnos, …

Dziesmu un deju svētkos mēs visi esam Latvija – lepni, gudri, skaisti!
Deju svētkos Tu izdejo Latviju – soļos, skaņās, tautas tērpu un rotu krāšņumā! Tu, es un mēs visi izdejosim Sauli, izdejosim Latviju!

Mūsdienu deju projekta vadītāja

INESE LEOHO – ČUDARE
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mūsdienu deju lieluzveduma “Augstāk par zemi” projekta vadītāja

Dziesmusvētku tradīcijas sakņojas mūsos. Tās aug un paplašinās kā spēcīga un stabila ozola zari. Lepnums un prieks, ka bērniem un jauniešiem ir vēlme un iespēja veidot, attīstīt tālāk dziesmu un deju svētku tradīciju.
Liels prieks, ka otro reizi Svētkos tiks izdejots mūsdienu deju lieluzvedums! To izdejos bērni un jaunieši, kuriem mūsdienu deja ir viņu lielā mīlestība un liek acīm iemirdzēties spožāk. Nav lielākas vērtības šajā pasaulē kā bērns, kuram mirdz acis, kurš ir iedvesmots dalīties savā priekā un kopīgi to piedzīvot.

Rotāsimies kopā! Lai prieki un gaviles veido Svētkus krāšņus un neaizmirstamus!

Instrumentālās mūzikas projektu vadītājs

EGILS ŠĶETRIS
VII, IX, X, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku instrumentālās mūzikas projektu vadītājs
Simfoniskās mūzikas koncerta “Simfoniskie rotājumi” un
pūtēju orķestru koncerta “Skaņu rota Latvijai” projektu vadītājs

Dziesmu svētku tradīcija aizsākās 19.gadsimtā, un tās galvenā vērtība ir kopmuzicēšana, kad tūkstošiem dalībnieku apvienojas vienotā priekšnesumā.
Priecājos, ka bērniem un jauniešiem ir iespēja šo tradīciju turpināt un stiprināt, dzīvojot jau 21.gadsimtā – laikā, kad strauji mainās tehnoloģijas un garīgās vērtības.
Aicinu ikvienu Svētku dalībnieku apzināties sevi kā šīs tradīcijas nozīmīgu sastāvdaļu un tās pārmantotāju!

Novēlu svētkos muzicēt ar patiesu prieku, ļaujot to sajust arī klausītājiem un skatītājiem! Nāc gavilēt!

Folkloras programmas režisore

MĀRA MELLĒNA
X, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku folkloras programmas režisore
Folkloras kopu individuālās programmas un koncerta “Zum, kā bišu stropā”, folkloras kopu rotaļu programmas “Rotaļu vija Latvijai” un folkloras konkursu uzvarētāju koncerta “Rotā saule, rotā bite” projektu vadītāja

Latviešu tradicionālajā kultūrā jaunas meitas rotā pavasaros – dzied ārā skanīgos pavasara vakaros ar piedziedājumu rotā!, rotā!, gani gavilē no pavasara līdz rudenim sasaucoties un sadziedoties, tā veidojot greznu skaņu ainavu kopā ar putniem, vēju un citām dabas skaņām.

Bites, ik gadu vācot medu no pavasara līdz rudenim, zum un sīc, saule rotā, rotājas un rotaļājas saules mūžu. Bite ir viens no saules simboliem latviešu tradicionālajā kultūrā. Tāpēc folkloras programma “Rotā saule, rotā bite” aicina rotājot un gavilējot izrādīt skaņas balsis un to saskaņu ikdienā un koncertsituācijās individuāli un mazās grupās. Rosina visiem programmas dalībniekiem kopā savīt “Rotaļu viju Latvijai” dziedot, dejojot, muzicējot ar tradicionāliem instrumentiem. Rotaļu vijā iepinies arī stāsts par dravniecību, biškopību, bišu un cilvēku sadarbību, kā arī tiem tikumiem un netikumiem, par kuriem vislabāk izstāstīt, izmantojot līdzību ar biti.

Savukārt folkloras kopu programmās Vērmanes dārzā un Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” rotāsies un rotaļāsies Latvijas novadu tradicionālās kultūras savdabība gan pārmantotas tradīcijas pamatīgumā, gan tās radošā pārinterpretācijā šodien, šeit un tagad.

Lai visiem svētku dalībniekiem bites čaklums, greznas saziņas un sadarbības prasmes svētku sagatavošanā un pašā svētku notikumā!

Lai bites spārnu vieglums kustībās, toņu un virstoņu saskaņa svētku skaniskajā ainavā un medus kūkas saldums svētku pēcgaršā!

Lai svētkos zum kā bišu stropā! Rotā saule, rotā bite!

Tautas mūzikas projekta vadītāja

ANTRA STRIKAITE
X, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas mūzikas koncerta projekta vadītāja
Tautas mūzikas koncerta “Līdz pašām debesīm” projekta vadītāja

Gan ikdienā, gan svētkos, bet īpaši Dziesmusvētkos ir liels prieks, gandarījums un lepnums par mūsu Latvijas talantīgajiem, dziedošajiem un muzicēt gribošajiem un varošajiem  bērniem un jauniešiem, kuri piedalās mākslas procesu veicināšanā, jaunu mākslas darbu radīšanā un savu nacionālos tradīciju saglabāšanā un turpināšanā.

Lai rotājamies skaņās, dziesmās un gavilēs! Lai ir dziedāt, spēlēt un dejotprieks!

Kokļu mūzikas un ielu koncertu projektu vadītāja

DITA PFEIFERE
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kokļu mūzikas koncerta un ielu koncertu projektu vadītāja
Kokļu mūzikas koncerta “Es varēju lielīties!” projekta vadītāja
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ielu koncertu projekta vadītāja

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir apliecinājums tam, ka latviešu nācijas kolektīvā apziņa ir dzīva un tiek nodota no paaudzes paaudzē. Bērni un jaunieši tiecas būt klātesoši dziesmu un deju svētkos un kļūst pa tradīcijas turpinātājiem un tālāk nesējiem.

Kokle ir latviešu tautas mūzikas instruments, kas nes sevī dzīvo mūzikas garu un latvisko kodu.  Leģenda vēsta, ka  kokle ir  dziedošais koks, kurā iemiesojusies cilvēka dvēsele.

Prieks, ka tik daudzi bērni un jaunieši Latvijā izvēlas apgūt kokles spēles prasmi un ka kokļu mūzikas koncerts ir iekļauts XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā.

Rotā un rotājies Svētkos!

Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projektu vadītāja

SANDRA MIEZE
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas programmas “Radi rotājot”  – mākslas izstādes, tērpu finālskates un tērpu parādes projektu vadītāja

Bagātais latviešu tautas kultūras mantojums – gadskārtu ieražas, ģimenes godu tradīcijas, sadzīves paražas un ticējumi, tautasdziesmu bagātais pūrs un tautas tērpu daudzveidība – ir vērtības, kas rūpīgi kopjamas un saglabājamas nākamajām paaudzēm.

Priecājos, ka XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā programmā “Radi rotājot” būs iespēja redzēt, kā mūsu nākamās paaudzes prot šo kultūras mantojuma “pūru vēdināt”, izmantot to, lai radītu jaunas vērtības – rotas, rotājumus un lai paši rotātos.

Vērmanes dārza programmas vadītāja

DACE JURKA
X, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Vērmanes dārza programmas vadītāja

Liels prieks, ka trešo reizi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā Rīgā, Vērmanes dārzs, tiks rotāts, piepildīts, pieskandināts ar krāšņu Svētku notikumu virkni, kas ikvienam no mums ļaus būt par Svētku dalībnieku.

Vērmanes dārza Svētku programmas radošā komanda rūpēsies, lai mūzika, teātris, deja, rotaļāšanās un draudzēšanās vairo prieku par kopā būšanu, pozitīvām emocijām Svētku laikā.

Piedzīvosim Svētku burvību kopā – iesaisties, piedzīvo, izbaudi, gavilē!

Diasporas kolektīvu koordinatore

AIGA VASIĻEVSKA
XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku latviešu diasporas māksliniecisko kolektīvu koordinatore

Ar katriem Svētkiem arvien vairāk un vairāk pieaug latviešu diasporas interese par Dziesmu un deju svētkiem Latvijā. Un nu jau otros Svētkus uz Latviju brauks paprāvs pulciņš bērnu un jauniešu gan no Eiropas, gan  no Austrālijas.
Dziesmu un deju svētki ir tilts uz Latviju un latvietību. Un priecē tas, ka Dziesmu un deju svētki latvietību un piederību savai tautai un kultūrai palīdz uzturēt tieši bērnos.

Lai tradīcija un vēlme piederēt savai zemei – Latvijai liek gavilēt visas pasaules latviešu bērniem!
Gaidīsim jūs Rīgā, lai kopīgi dziesmā, dejā un rotaļā uzgavilētu mūsu Latvijai!

Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu pasākuma projektu vadītājas

XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu radošā pasākuma “Radi, rādi, raidi!” projekta vadītājas

KRISTĪNE BULKA
Saulīte un gaisma rotājas ap mums un mūsos pašos, atstarojot radošumu, rotāšanās noslēpumu un mīlestību. Ikreiz, kad profesionālās izglītības iestāžu jaunieši līdzdarbojas Svētku programmā, mēs jūtam, ka visa Latvija rotājas.

Lai katram Svētku dalībniekam izdodas saredzēt skaistāko skata mirkli, kad saulīte no rīta, pašā agrumā, pa zemes virsu sāk rotāties un katram cilvēkam šī rotaļa iegulstas sirsniņā.


MONIKA DAĻECKA
Svētkos ir iespēja piedzīvot neaprakstāmu kopības sajūtu, savstarpēju sadarbību un cieņu, paļaušanos vienam uz otru un draudzīgu pleca sajūtu, strādājot un radot Svētkus kopā. Tā ir liela dāvana piedzīvot un būt kopā ar jauniešiem viņu piedzīvojumos un priekā!

Novēlu, lai Latvijas bērnu un jauniešu prieks, gaviles, dziesmas un dejas izrotā ikviena sirdi!

 

Speciālās izglītības iestāžu audzēkņu pasākuma projekta vadītāja

IVETA ZELČA
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākuma “Roku rokā dziesmu rotā” bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām projekta vadītāja

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir viena no mūsu skaistākajām tradīcijām. Svētki, kurus gaida lieli un mazi – gan tie, kas dzied, dejo un muzicē, gan tie, kuriem svētki nozīmē būt vienkārši kopā. Ikvienam svētku dalībniekam tas ir milzīgs emociju un piedzīvojumu virpulis, kurš ilgi paliek atmiņā.

Lai šī tradīcija arī turpmāk rotā mūsu tautu un liek sirdij priekā gavilēt!

Vides projekta vadītāja

INESE LIEPIŅA
Vides projekta “Klimatam pozitīvi XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki” vadītāja

Jau trešos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus kopā ar visiem Svētkos iesaistītajiem mēģināsim darīt „zaļākus” – videi draudzīgākus Svētkus!
Dziesmu svētku organizēšana ir īpašs piedzīvojums vairāku gadu garumā, kas piepildīts ar daudz emocijām, iedvesmojošs ceļojums kopā ar mūsu zemes radošākajiem cilvēkiem un aktīvākajiem bērniem un jauniešiem.
Ja visu Svētku dalībnieku radošo enerģiju varētu pārvērst elektrībā, tā sildītu vistālākos Latvijas nostūrus līdz pat nākamajiem Svētkiem!

Visiem kopā vēlu gavilēt un nepēdot! Lai pēc mums paliktu tikai zaļas pēdas un labi darbi!

Sabiedrisko attiecību vadītāja

INGA VASIĻJEVA
XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja

Garšas, smaržas, skaņas, maņas – viss nedēļas laikā saspringst līdz maksimālai robežai, nospriegojas kā labi uzskaņota stīga. Draugi, kolēģi, žurnālisti, fotogrāfi, operatori mirdz no emocijām un darāmā darba. Kaut ko tādu var piedzīvot tikai reizi piecos gados.

Lai top gaviles! Lai rotā sirds!

Reklāmas projektu vadītāja

AIJA FREIJA
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku reklāmas projektu vadītāja

Ikvienam no mums – gan lielam, gan mazam – reizi piecos gados ir iespēja svinēt dziesmu un deju visas Latvijas bērnu un jauniešu balss, deju soļu apskautiem!

Liels prieks un reizē arī pārsteigums, ka laikā, kad digitālās ierīces un sociālo tīklu platformas ievērojami maina gan mūsu savstarpējo komunikāciju vienam ar otru, gan izpratni par vērtībām, tradīcijām, vēl joprojām ir tūkstošiem Latvijas bērnu un jauniešu, kas sevi, savu radošumu attīsta caur dziesmu dziedāšanu, dejo dejošanu, muzicēšanu, koklēšanu, rotaļāšanos.

Svētku dalībniekiem vēlos uzgavilēt par to, ka turpināt nest Dziesmu un deju svētku tradīciju nākotnē!

Par skanīgu atkalsatikšanos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos!

Sociālo mediju projektu vadītāja

ELĪNA MEIERE
XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sociālo mediju projektu vadītāja

Kad tūkstoši satiekas, lai svinētu savu radošumu, tad ar dziesmām, dejām un gavilēm tiek izrotāta ne tikai Rīga, bet arī digitālā pasaule. Sociālie tīkli Svētkos burtiski pulsē līdzi saviļņojumam un dod iedvesmu tālāk – pārējai tagadnes un nākotnes Latvijai.

Saglabāsim un stiprināsim tradīcijas, iedzīvinot tās arī tiešsaistē! Lai sociālie tīkli kļūst par virtuālu satikšanās vietu, kur kopā gaidīt Svētkus, gatavoties, rotāties un beigu beigās gavilēt priekā!

Svētku partneru projektu vadītāja

EVITA KĻAVIŅA
IX, X un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku partneru projektu vadītāja
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku komunikācijas un mārketinga grupas vadītāja

Katri Dziesmu un deju svētki ir īpašs un neatkārtojams notikumu virpulis, kas spilgti paliek atmiņā un raisa pārdomas vēl ilgu laiku. Esmu Svētkus baudījusi gan kā dalībniece, gan kā skatītāja, un septiņus Svētkus bijis pagodinājums papildināt Svētku rīkotāju komandu.

Kā dalībniecei man visspilgtāk atmiņā palikuši brīži pirms ģenerālmēģinājumiem Daugavas stadionā, kad skan ievadvārdi, bet dejotāji, skaisti saposušies, roku rokā gaida savu uziešanu uz deju laukuma – valda miers, jo lielais sagatavošanās darbs ir paveikts, un arī satraukums, jo tūlīt sāksies pats nozīmīgākais Svētku brīdis! Ir sajūta, ka ikviens elpo vienā ritmā un visiem acis mirdz Svētku priekā!

Lai katram Svētku dalībniekam izdodas sajust kopības sajūtu, to īpašo sajūtu, ko iespējams notvert tikai Dziesmu un deju svētkos. Ar gavilēm, smaidiem un mirdzumu acīs piepildīsim ne tikai Rīgu, bet visu Latviju!

Svētku partneru un tautas deju laureāta koncerta projektu vadītāja

LĪVA ČUDERE
XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku partneru projektu vadītāja
Tautas deju laureātu koncerta “Tā tik ir vasara!” projekta vadītāja

Sajūta ir neizsakāma vārdos, ko rada brīdis, kad esi Mežaparka estrādē kā viens no dziedātājiem un vienā balsī vari dziedāt un gavilēt ar tūkstošiem vienaudžu. Tas ir brīdis, kad saprotam, ka jauniešos ir spēks un tieši viņi ir tie, kuri šo valsti vedīs uz priekšu un turpinās Svētku tradīciju, kas aizsākusies pirms 60 gadiem.

Svētki ir brīdis, kad nav nozīmes, no kuras Latvijas puses nāc un vai tev ir 10, 17 vai 50 gadi, jo visi kopā esam gatavi piepildīt piecos gados izlolotu sapni – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Gavilēsim kopā, jo Svētki ir Latvijas rota, kura mirdz no visu mūsu spīdošajām acīm, esot kopā Svētkos un turpinot tradīciju!

Svētku partneru projektu vadītājs

DIDZIS KAULIŅŠ
X, XI, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku partneru projektu vadītājs
IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs

Jau agrā bērnībā, dziedot Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas Zēnu korī, man bija tā iespēja piedalīties Dziesmu svētkos. Tas bija neaprakstāms piedzīvojums, enerģētisks lādiņš un fantastiska kopā būšana. Mēģinājumu dienas, gājiens un visbeidzot lielie koncerti bija tas, ko vēl līdz šim atceros un turu sevī kā vislielāko dārgumu, ko spodrinu katros nākamajos Dziesmus un deju svētkos.

Kopskaņa, vējš, gaviles un prieks – tā ir mana Svētku sajūta atrodoties dziedātāju augšējās rindās Lielajā Mežaparka estrādē!  Arī tagad kā organizatoram šīs sajūtas joprojām ir tuvas un piederošas!

Novēlu visiem turēt svētus mūsu Tautas Gara svētkus! Nāc gavilēt Latvija!

Dalībnieku reģistrācijas identifikācijas karšu koordinators

ERNESTS RONIS
IX, X, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku reģistrācijas identifikācijas karšu koordinators

Pats esmu piedzīvojis Svētku prieku un sajūsmu, piedaloties tajos gan kā dejotājs, kad dejoju tautas deju ansamblī “Zelta sietiņš”, gan kā organizators, strādājot Svētku rīkotāju komandā. Viennozīmīgi, piedalīties kopējā Svētku burziņā, ir ārkārtīgi liels prieks, pozitīva pieredze, iespēja gūt ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī pieredzi un jaunus draugus.
Jāatzīst, ka man kā dejotājam skatīties deju koncertus ir grūti, jo ir vēlme dejot līdzi un būt uz deju laukuma kopā ar citiem.

Aicinu ikvienu rotāt Svētkus ar deju, dziesmu, gavilēm! Lai skan, dimd, gavilē visa Latvija!