Svētku ziņas

Koklētāji ar trim koncertiem ieskandinās Skolēnu dziesmu un deju svētkus

19. februāris 19. februāris
22. februārī Jūrmalā sāksies trīs koncertu cikls, kurā būs dzirdami koklētāju ansambļi no visas Latvijas. Pirmajā koncertā Jūrmalas mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzālē piedalīsies ap 120 koklētāju no 10 Kurzemes un Zemgales pilsētām. Koncertā izskanēs tautas dziesmu apdares un latviešu komponistu oriģināldarbi atsevišķu ansambļu un apvienoto ansambļu izpildījumā.

“Tā būs ieskatīšanās pa atslēgas caurumu XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un tieši kokļu koncerta koprepertuārā,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atklāj XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kokļu mūzikas dižkoncerta mākslinieciskā vadītāja Ieva Šablovska. “Gribējām paskatīties, kā koklētāji gatavojas svētkiem, būs kopmēģinājumi un tiem sekos arī koncerti, lai koklētāji labāk kopā saspēlētos un dzirdētu kopējo skanējumu,” turpina Šablovska.

LATVIJAS RADIO RAIDĪJUMA “KULTŪRAS RONDO” IERAKSTU VAR NOKLAUSĪTIES ŠEIT!

Kokļu mūzikas koncerts skolēnu dziesmu un deju svētkos būs otro reizi, un šoreiz tajā piedalīšies gandrīz uz pusi vairāk dalībnieku, nekā iepriekšējos svētkos. Dziesmu un deju svētku laikā lielais koncerts būs 9.jūlijā VEF kultūras pilī. Koklētāji piedalīsies arī citos koncertos.

“Kokle kļūst populārāka. Ne tikai bērni daudz spēlē, bet spēlē arī pieaugušie, lielākoties etnogrāfisko kokli apgūst. Mūzikas skolās novērojams liels audzēkņu pieplūdums,” vērtē koklētāju ansambļu diriģente, Kokles un ģitāras klases vadītāja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Anda Eglīte.”Mūsu ir vairāk!” ar gandarījumu piebilst Eglīte.

Latvijas Koklētāju biedrības vadītāja Teiksma Jansone norāda, ka apmēram trešdaļā Latvijas mūzikas skolu ir kokles klase un skolēnu spēju līmenis ir augsts. Tagad koklētāji spēlē programmas, ko kādreiz spēlēja mūzikas vidusskolā un pat akadēmijā.

“Problēma – kur šiem bērniem turpināt. Kas neaiziet uz mūzikas vidusskolu, bieži pazūd, jo vai nu nav iespēju amatierkolektīvā iesaistīties, vai nav instrumenta,” atzīst Jansone.

Pierīgas reģiona kokļu ansambļu virsvadītāja Valda Bagāta kā vienu problēmu norāda, ka trūkst kokles spēles skolotāju. Tāpēc skolotājiem paliek mazāk laika strādāt ar amatiermākslas kolektīviem šajā jomā.

Babītes novadā, kuru pārstāv Bagāta, ir izveidots koklētāju ansamblis tieši ar domu, lai būtu jauniešiem pēc mūzikas skolas absolvēšanas kur izpausties.

Pirmais koncerts, kurā tiksies Latvijas jaunie koklētāji būs 22. februārī Jūrmalā. 28. februārī Saulkrastos koncertā pulcēsies Austrumlatvijas kolektīvi un 7. martā Mārupes mūzikas un mākslas skolā satiksies Pierīgas kolektīvi, lai kopīgos koncertos ieskandinātu vasarā gaidāmo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koprepertuāru.

Šogad ir tapuši arī vairāki jauni darbi koklei, domājot par vasarā gaidāmo svētku repertuāru. Jaunus darbus dažādu grupu audzēkņiem lielākoties rakstījuši komponisti, kas paši spēlē kokli.

Jaunās kompozīcijas radījuši Līga Ančevska, Iveta Tauriņa, Vita Ruduša, Dace Bleikša, Ieva Šablovska, kā arī Edgars Lipors un Laura Jēkabsone.