Vakar, 3. martā, notika Dziesmu un deju svētku padome, kurā tika ievēlēts jauns padomes vadītājs kultūras ministrs Nauris Puntulis, bet XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepazīstināja ar plānoto svētku norises scenārijiem.

Paredzams: ja svētki šovasar vispār drīkstēs notikt, tad pārsvarā tikai ārtelpās, bez lieliem masu koncertiem un bez ierastās dalībnieku nakšņošanas Rīgas skolās nedēļas garumā. Kultūras Rondo mēģinām saprast A un B plānu, analizējot, kā šovasar varētu norisināties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki? Pēc lielākas skaidrības vaicāsim Valsts izglītības satura centra, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektorei Agrai Bērziņai un mākslinieciskās padomes priekšsēdētājam Romānam Vanagam.

“Mēs domājam veidot kaut ko nebijušu, lai dotu iespēju tiem bērniem, skolotājiem un vecākiem, kuri gaida, pacietīgi mēģina, atkārto repertuāru, tiekas attālināti, lai cits citu uzmundrinātu, radītu kaut ko nebijušu,” atzīst Agra Bērziņa.

“Domājot, ka vasarā būs normāli apstākļi un dzīve sāks atgriezties ierastās sliedēs, šobrīd veidojam pilnīgi netradicionālus dziesmu un deju svētkus, svētkus, kas veidosies kopumā vasaras mēnešos, arī septembrī. Lai netraucētu, lai nepārklātos  notikumi, lai nebūtu liela pulcēšanās un varētu ievērot visus epidemioloģiskos nosacījumus, kādi attiecīgā laikā būs. Mēs neplānojam vienu konkrētu nedēļu, šobrīd plānojam, lai pārsvarā viss notiktu ārpus telpām dažādās vietās,”turpina Agra Bērziņa.

Ja viss varēs notikt, pirmie svētku notikumi būs 2. jūlijā un beidzamie – 2. oktobrī, taču Agra Bērziņa pieļauj arī iespēju, ka visu nāksies atlikt arī šogad.

“Mums ir jābūt mazliet trakiem, domājot, ka tas viss notiks,” atzīst Romāns Vanags. “Esmu ļoti optimistisks, jo visi cilvēki, kas strādā, tic un cer. Tās formas būs ļoti atšķirīgas. Notikumi nebūs tik grandiozi, bet mums ir jānotur process, ja to nenoturēsim, pārrāvums varētu būt traģiski liels.”

Raidījuma ierakstu iespējams noklausīties: ŠEIT