Svētku ziņas

LTV: Skates pirms skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nenotiks

Latvijas Radio ziņu sižets (21.02.2021.) stāstīja par to, ka ierastās skates jeb pārbaudījumi pirms šīs vasaras skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nenotiks. Viss sižets lasāms un klausāms ŠEIT.

Piedāvājam fragmentu no sižeta (publicēts portālā lsm.lv.)

Ierastās skates jeb pārbaudījumi pirms šīs vasaras skolēnu dziesmu un deju svētkiem šogad nenotiks – tā lēmuši svētku rīkotāji. Ja Covid-19 saslimstība mazināsies un svētki samazinātā formātā vispār tiks atļauti, piedalīties varēs visi kolektīvi, kas zinās repertuāru un spēs to izpildīt. Taču laikā, kad jau kopš oktobra vidus bērni nav varējuši dziedāt, dejot un muzicēt klātienē, nav zināms, cik daudz kolektīvu un kādos sastāvos līdz vasarai būs “izdzīvojuši”.

Deju skolas “Dzirnas” dzīvespriecīgais video “Eima, bērni, čigānos” pirms Ziemassvētkiem iemantoja popularitāti sociālajā tīklā “Facebook”. Bērni attālināti bija iemācījušies kustības un dejoja katrs savā lodziņā, bet viņu skolotāji lielās maskās dancoja Brīvdabas muzejā.

“Jā, es pati biju viena no lielajām maskām,” smejas Dagmāra Bārbale, viena no “Dzirnu” pedagoģēm un skolēnu svētku deju lielkoncerta horeogrāfe. Viņa ar mazajiem dejotājiem jau kopš oktobra formu uztur “Zoom” programmā, bet lielkoncerta izsapņotos rakstus pagaidām nolikusi malā un kopā ar radošo komandu strādā pie neskaitāmiem variantiem, kā koncerts varētu izskatīties atkarībā no ierobežojumiem.

“Šobrīd svarīgākais ir tas, ka mēs nepazaudējam deju svētku kustību kā tādu. Ka bērni dejo un grib dejot. Tā šobrīd ir absolūta prioritāte,” viņa uzsver.

Ir iecere, ka vasarā varētu lūgt pedagogiem iesūtīt video, lai pārliecinātos, kāds ir kolektīvu sastāvs un kā bērni atceras dejas. “Bet tā nav repertuāra skate, tur nav nekāda vērtēšana, diplomi un punkti. Vienkārši pārliecināšanās, vai kolektīvs zina deju,” piebilst horeogrāfe.

Lēmumu atteikties no pirmssvētku pārbaudījumiem laikā, kad bērni ilgus mēnešus nav tikušies, nevis mēģināt tos organizēt attālināti, atzinīgi vērtē arī Rīgas Skolēnu pils folkloras kopas “Kokle” vadītāja Dina Liepa. “Folkloras kustība ideja kā tāda ir būt kopā, nevis satraukties par to, cik esmu labs, kā esmu sagatavojies un kā izskatos, bet cik es labi jūtos. Atteikšanās no pārbaudījumiem šajā brīdī ir tāds labākais lēmums, manuprāt. Varam brīvi uzelpot, vienkārši būt tie, kas mēs esam, un beidzot vasarā tikties visi kopā,” viņa teic.

Arī Liepa ar audzēkņiem tiekas “Zoom”, attālināti māca spēlēt stabules un kokles, stāsta par gadskārtu ritmu, aicina bērnus ierunāt tautas pasakas un iedziedāt dziesmas. Taču zina, ka dažādās pašvaldībās un folkloras kopās situācija mēdz atšķirties.

“Nekādas pilnīgas statistikas mums nav. Šobrīd liekas, ka viss ir it kā kārtībā. Bet, kad nonāksim līdz tam brīdim, kad tiešām būs jāiet ārā no mājas, tikai tad varēs saprast to patieso situāciju,” spriež pedagoģe.

Skolēnu svētku rīkotājs – Valsts izglītības satura centrs (VISC) – lēš, ka skaidrāka aina par iespējamo svētku programmu varētu būt maija beigās, jūnijā, un rēķinās ar dažādiem scenārijiem. Visticamāk, koncerti mazākos formātos varētu notikt augustā, pieļauj VISC Neformālās izglītības departamenta vadītāja Agra Bērziņa.

“Tik lielus, grandiozus koncertus [kā citos svētkos] mēs neplānojam. Lai tie taptu, ir vajadzīgs ilgstošs mēģinājumu process. Šobrīd mēs domājam atšķirīgi – tikai prieku par to, ko mēs protam. Bez atlasēm, stresa, pārdzīvojumiem un negācijām, kuru tāpat apkārt netrūkst. Mēs gribam radīt prieku tiem, kuri grib un ir gatavi,” uzsver rīkotāju komandas vadītāja. Lai gan citādi nekā visi iepriekšējie, rīkotāji ļoti cer, ka skolēnu dziesmu un deju svētki šovasar tomēr notiks. Taču būs jābūt tikpat elastīgiem pret izmaiņām kā visās citās jomās pēdējā gada laikā.